Nu jau kādas 3d 17h esmu Zviedrijā, pilsētā Umeå (tiešām izrunā kā Umeo):
Braucu prom relatīvi lielā steigā, semestris te jau ir sācies. Latvijā bija jānobeidz LU sesija, darba lietas (nav īsti skaidrs, vai ar tām izdevās), kā arī pavidam vēl nedaudz jāpadejo (nu to nu gan es pats gribēju), kā arī jāmēģina atvadīties no cilvēkiem. :)
Ģimeni satieku bieži, ar to nebija problēmu, no dejotājiem (bet arī tikai savas grupas...) pēc paša iniciatīvas izdevās, manuprāt, ok, no kursabiedriem jau vēl švakāk, cik nu pēc kāda eksāmena, visiem sesija tomēr, bet no korporācijas biedriem, kā arī pārējiem draugiem - pavisam nekā. :( Bet ko padarīs, parasti jau dzīvē tomēr ir tā, ka kāds paliek apbižots.
Tad nu galvenais stāsts ir tāds, ka esmu prom uz semestri apmaiņas programmā ERASMUS, mācos Umeå University. Parastais numurs nav sazvanāms vai citādi sasniedzams, var nemaz nemēģināt, kad beidzot būšu ticis pie SWE numura, tāds tiks uzrakstīts.
Pirmie iespaidi?
Apkārt laikapstākļi ir eleganti, sniegs tik balts un pūkains (jo temperatūra nelēkā virs nulles), ka prieks. Toties uz leju gan jau 6dien dabūjām, ar kārtu -22°C, šitam bik nebiju gatavs, kājas nedaudz juta. Bet paliekošas sekas nejaušās... Couchsurfing ir ļoti labs pasākums (priekš manis - pirmā reize), pirmās dienas padzīvojām pie divām foršām meitenēm, tikām pie pirmajiem ievadvārdiem par šo pilsētu. Tagad jau vairāk vai mazāk pastāvīgā dzīves vieta - kojas -, kuras gan grūti salīdzināt ar LV, jo kojās nav dzīvots, bet varētu teikt, ka ir vienkārši, bet pietiekami. Istaba gan lielāka, nekā mūsu LV dzīvoklī, bet jāņem vērā, ka LV es savā istabā ļoti bieži neuzturējos. Var jau būt, ka šeit būs līdzīgi... Šodien bija pirmā lekcija, likās ļoti ok, Zviedriski nemāku praktiski neko, bet prezentācijas angliski un runājam angliski (izņemot savstarpējās sarunas starpbrīdī, kurās īsti uz sitiena piedalīties tad nu nevar). Pārtikas veikals tuvu (5min ar kājām), vispār pilsētiņa maza, līdz pašam centram ~ 35min ar kājām. Ļoti attīstīta ielu sistēma, gājējiem un velosipēdistiem draudzīga. Autobraucēji nenormāli pieklājīgi. Kā jau pie cilvēkiem. :)) Vispār cilvēki atsaucīgi, pie tam, neesmu vēl saticis nevienu (!!!) kurš kaut cik nemācētu angliski. Vismaz no tiem, kam jautāts. Ar pārtikas veikala pārdevējām nav pārāk daudz runāts, tā pati tudiš-pīp sistēma vien ir. Bet arī šķiet, ka šo to var saprast.
Angļu valoda gan ir jāuzlabo. Uhh. Same old vocabulary size, needs to be enlarged. Big time.
Apmēram tāds ir tas stāsts par mani, droši vien būs jāizveido kaut kāda nebūt sistēma, ar kuras palīdzību es spēšu visus interesentus informēt par to, kas notiek te ar un ap mani. Varbūt būs jāpadodas "varenajai" blogu sistēmai. Bet to vēlāk.
Ar sveicieniem no Zviedrijas! :)
P.S. Pagaidām tā sauktā mājas slimība pilnīgi noteikti nav iestājusies. Un domājot, ka viss ies tikai uz augšu, nez vai arī iestāsies... ;)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru