[2011.01.22] Pirmais starptautisko studentu kluba apmeklējums

Jeb citiem vārdiem sakot - pirmā sestdiena kā ERASMUS studentam. :)

Droši vien jāsāk ar pāris vārdiem par to, kā mūs ievadīja "sociālajā" dzīvē kā ERASMUS vai vienkārši starptautiskos studentus. Stāsts ir tāds, ka ir meitene, vārdā Elin Stenberg, kura strādā Umeå Universitātē par starptautisko koordinātoru, kuras uzdevums ir koordinēt tā sauktās buddy grupas. Grupu ideja ir tāda, ka visi cilvēki tiek sadalīti n-tajās buddy (latviski sakot, draugu) grupās, kurās tiek samesti ar kārtu padsmit līdz pārdesmit starptautiskie un apmaiņas studenti no dažnedažādākām valstīm (un kontinentiem), kā arī salīdzinoši mazāk zviedru studenti, kuri kļūst par šo grupu līderiem (kā jau vietējiem pienākās, viszinošākajiem). Un šo grupu ietvaros (un ne tikai, arī savā starpā, utt) tiek rīkoti dažnedažādākie pasākumi.

Bet nu atpakaļ pie sestdienas, 22. janvāra!

Rīta pusē tā sauktais teambuilding pasākums kopā ar buddy grupas biedriem. Starp dažādām grupām norisinājās sacensības sniega aktivitātēs dažnedažādākās disciplīnās, lai saliedētu savu grupu, paceltu komandas garu. Es nez, ko vēl tam komandbūvēšanas pasākumam vajadzētu spēt. :)

Mēs gan pazaudējām jau pirmajā kārtā, bet pasākums bija interesants. :) Un beigu beigās uzvarēja grupa, kurā lielākoties bija studenti, kam šī visa padarīšana nebija jaunums. Fair fight? Don't care actually.

Tālāk sekoja pirms-ballīte (sākums 18:00 pēc vietējā laika) pie viena no buddy grupas līderiem kojās, grūti salīdzināt, primā ballīte un pirmā ballīte kojās. Nenorāvām jumtu vietai, bet bija ok. Varēja parunāties ar cilvēkiem, uzraut kādu spēli. Vispār (manuprāt) mana buddy grupa tāda mierīga pagadījusies. Te daudzi ceļo starp tām grupām kā sagribās, nepatīk savējā, pāriet uz citu. :) Bet es negribu tā savējos pamest. Tāda nepareiza sajūta. Var jau būt, ka jāmet pie malas un jāiet kaut kur, kur ballējas kā negudri. :))

Apmēram ap 21:50 bijām vakara galvenajā galamērķī:

Vakars naktsklubā REX:

Visas autortiesības rezervēta, REX naktsklubs

Jāsaka, ka vieta iespaidīga. Pašā centrā, varētu būt rātsnams, vai kas tāds. Bet šis izrādās viens no iespaidīgākajiem un populārākajiem pilsētas Umeå izklaides centriem. Kluba mūzika, gan, un modernā ballīšu kultūra - tuc-tuc mūzika mani lēnām nogalina, kur nu vēl fakts, ka pārī dejot tas ir kaut kas dīvains (laikam). Nu labi, nedaudz palēkāju, gāju mājās. Nav man pašapziņa kā māja, lai tik traki censtos pirmajās dienās peldēt pret straumi. :)

Uz fotogrāfēšanu slinks, pašam fotoaparāta nemaz nav (bet ir studiju biedrenei Artai, gan jau kaut kas tiks arī sabildēts). Pieķēru sevi pie domas, ka būtu interesanti, ja man būtu videokamera. Bet par to ir cits stāsts. :)

Šai dienai pietiks.

Pievienots:
Aizmirsu vienu lietu pateikt. Šeit, Umeå, praktiski visas izklaides vietas taisa ciet 2:00! Kas gan tas par ballīšu ilgumu? :) Bet no otras puses, varētu būt ļoti pareizi un prātīgi, nākamā diena vismaz nav iznīcināta. Atkal jau koks ar diviem galiem.

[2011.01.18] Tas nu ir noticis, es esmu prom. ERASMUS

Sveicieni visiem.

Nu jau kādas 3d 17h esmu Zviedrijā, pilsētā Umeå (tiešām izrunā kā Umeo):

Google maps

Braucu prom relatīvi lielā steigā, semestris te jau ir sācies. Latvijā bija jānobeidz LU sesija, darba lietas (nav īsti skaidrs, vai ar tām izdevās), kā arī pavidam vēl nedaudz jāpadejo (nu to nu gan es pats gribēju), kā arī jāmēģina atvadīties no cilvēkiem. :)

Ģimeni satieku bieži, ar to nebija problēmu, no dejotājiem (bet arī tikai savas grupas...) pēc paša iniciatīvas izdevās, manuprāt, ok, no kursabiedriem jau vēl švakāk, cik nu pēc kāda eksāmena, visiem sesija tomēr, bet no korporācijas biedriem, kā arī pārējiem draugiem - pavisam nekā. :( Bet ko padarīs, parasti jau dzīvē tomēr ir tā, ka kāds paliek apbižots.

Tad nu galvenais stāsts ir tāds, ka esmu prom uz semestri apmaiņas programmā ERASMUS, mācos Umeå University. Parastais numurs nav sazvanāms vai citādi sasniedzams, var nemaz nemēģināt, kad beidzot būšu ticis pie SWE numura, tāds tiks uzrakstīts.

Pirmie iespaidi?

Apkārt laikapstākļi ir eleganti, sniegs tik balts un pūkains (jo temperatūra nelēkā virs nulles), ka prieks. Toties uz leju gan jau 6dien dabūjām, ar kārtu -22°C, šitam bik nebiju gatavs, kājas nedaudz juta. Bet paliekošas sekas nejaušās... Couchsurfing ir ļoti labs pasākums (priekš manis - pirmā reize), pirmās dienas padzīvojām pie divām foršām meitenēm, tikām pie pirmajiem ievadvārdiem par šo pilsētu. Tagad jau vairāk vai mazāk pastāvīgā dzīves vieta - kojas -, kuras gan grūti salīdzināt ar LV, jo kojās nav dzīvots, bet varētu teikt, ka ir vienkārši, bet pietiekami. Istaba gan lielāka, nekā mūsu LV dzīvoklī, bet jāņem vērā, ka LV es savā istabā ļoti bieži neuzturējos. Var jau būt, ka šeit būs līdzīgi... Šodien bija pirmā lekcija, likās ļoti ok, Zviedriski nemāku praktiski neko, bet prezentācijas angliski un runājam angliski (izņemot savstarpējās sarunas starpbrīdī, kurās īsti uz sitiena piedalīties tad nu nevar). Pārtikas veikals tuvu (5min ar kājām), vispār pilsētiņa maza, līdz pašam centram ~ 35min ar kājām. Ļoti attīstīta ielu sistēma, gājējiem un velosipēdistiem draudzīga. Autobraucēji nenormāli pieklājīgi. Kā jau pie cilvēkiem. :)) Vispār cilvēki atsaucīgi, pie tam, neesmu vēl saticis nevienu (!!!) kurš kaut cik nemācētu angliski. Vismaz no tiem, kam jautāts. Ar pārtikas veikala pārdevējām nav pārāk daudz runāts, tā pati tudiš-pīp sistēma vien ir. Bet arī šķiet, ka šo to var saprast.

Angļu valoda gan ir jāuzlabo. Uhh. Same old vocabulary size, needs to be enlarged. Big time.

Apmēram tāds ir tas stāsts par mani, droši vien būs jāizveido kaut kāda nebūt sistēma, ar kuras palīdzību es spēšu visus interesentus informēt par to, kas notiek te ar un ap mani. Varbūt būs jāpadodas "varenajai" blogu sistēmai. Bet to vēlāk.

Ar sveicieniem no Zviedrijas! :)

P.S. Pagaidām tā sauktā mājas slimība pilnīgi noteikti nav iestājusies. Un domājot, ka viss ies tikai uz augšu, nez vai arī iestāsies... ;)

Nultais ieraksts

Ir dzimusi jauna interneta lapa:
ugisl.blogspot.com - mans blogs, dienasgrāmata, domu apkopojums... Var saukt kā nu katrs vēlās.

Nelielam ievadam mana motivācija, kāpēc es esmu tur, kur esmu.

Lai arī man pašam tīk uzskatīt sevi par Latvijas patriotu jeb savu tēvzemi mīlošu cilvēku, jau fizikas studiju sākumā bija tāda doma, ka fizikā izglītība ir jāiegūst arī ārzemēs. Bija variants aizbraukt ERASMUS bakalaura studiju laikā - neizdarīju. Kāpēc? Grūti spriest. Likās, ka tā es gauži nodarīšu savai izglītībai.

Nākamais variants - pilntiesīgs maģistra fizikas students kādā ārzemju augstskolā. To es arī nokavēju. Studiju pēdējā semestrī bija ko nodarboties ar bakalaura darba rakstīšanu, es vēl pamanījos atsākt dejot tautas dejas NBS deju kopā "Bramaņi" (diezcik ilgi nenodejoju, bet atmiņas labas). Un tā nu es nokavēju termiņu Skandināvijas valstīm, kur nu vēl par runāt par ASV. Kritērijs studiju izvēlei - vajadzētu ar angļu valodu spēt veikt mācības.

Pēdējais variants - ERASMUS apmaiņas programma, maģistra studijas, tepat LU, 2. semestris. Mūsu fakultāte citos semestros prom vairs nelaiž.  Un kā ar domu, ka "tā es gauži nodarīšu savai izglītībai"? Tā doma izbeidzās tad, kad izglītība nodarīja gauži man jeb neļāva studēt bakalaura 6. semestrī vienīgo kursu, kuru es tā tiešām gribēju.

Tā nu esmu te, un šis gandrīz īsais ievads, cerams, sniedz ieskatu, kāpēc virsraksts satur "Beidzot prom" - tas nav tāpēc, ka nepatiktu Latvija (valsti nejaucam ar valdību un tās politiku), bet gan tāpēc, ka tāda doma sen ir bijusi.

Jāsaka, ka esmu saņēmies šo vietu izveidot tikai nesen, tāpēc varbūt parādīsies kaut kādi ieraksti, kas datēti ar iespaidiem pagātnē, nu un arī droši vien tādi, kas ir svaigāki! :)

Uzredzēšanos visiem un (tiešām) jauku palikšanu!