[2011.02.26] ------ Dinamo Rīga 5:1 Maskavas Dinamo ------ HOKEJS Zviedijā!

Tieši tā, HOKEJS - ar lielajiem burtiem, treknrakstā un kā vēl tik ne! :)

Yiiiihaaaa!


Zi, lai arī esi aizbraucis projām, lai arī apkārt nav daudz latviešu, un tie paši nedaudzie būtu meitenes, kurām ar hokeju nu nav tik tuvas attiecības. :) Viena alga, tu vari būt Latvietis savā istabā, mācīties, baudīt kluso svētdienu un tad uzspridzināt savu dienas ritmu ar fenomenālu hokeja maču!

Tevi es klausīšos pilsēta mana

Sirds sitas stiprāk, cīņa nav galā 

Kliedziens no krūtīm ātrums un veiksme

Skatienā mērķis, skatienā drosme

Mūs neapturēs,mūs neapturēs, mūs apturēs neviens

Dinamo, Dinamo Rīga!

Lai nu ko, bet adrenalīnu šāda spēle asinīs iepumpē. Tā pat kā prieku par uzvaru, dedaudz šķību uzaci par Znaroku un viņa komandas uzvedību spēles izskaņā, bet galvenokārt lepnumu! Tas ir štrunts, ka jāskatās kopā ar draugu tēju un portatīvo datoru, un ar cik tur sekunžu aizturi. Tik un tā! Vienalga, ka pats tik sēž un baida kaimiņus pie vārtu guvumiem, nevis spēlē, tas spriedzi nemazina. Tik un tā!

Mūsējie MALAČI!

Dažas epizodes, kas raksturo šīsdienas rupjo maču, tomēr saldo sajūtu, ka pretinieki par savu rupjo izturēšanos dabūja ribās pamatīgu zaudējumu. Tiesneši bik nesavaldīja spēli, arī Vitjaz spēlētāju devums, šķiet, ir jūtams. Cerams, ka ar mūsu spēlētājiem viss būs kārtībā un rītdien mēs parādīsim tik pat asus zobus!

 

 

P.S. No franču kolēģa, ar kuru kopīgi apmeklējam kursu Optical Construction uzzināju, ka 30. martā Latvijas izlase būs pie mums. Nu ko. Kur dodas Latvieši, tur dodas arī Latvijas hokejs!

E.N. Jāpadomā par interesentu pulciņa savākšanu un vabūt pat karoga atgādāšanu! :)) Un jā, novēlots emociju uzplūdums ir tāpēc, ka foto no mača tik ātri nevarēja dabūt. :)

2011.02.26 @ 21:18 UTC

[2011.02.21] Dinamika

Uzmini nu?


Nu labi, varu pateikt arī priekšā. Veselība iet uz labo pusi. Un pat neapmeklējot nevienu dakteri [trīs reizes pārspļaujaum pār kreisu plecu]. It kā jau laikam nekas traks jau nav tas mans organisms, kad pareizi saprot, kas vainas (un kā parasti, deguns, deguns), tad jau var censties par viņu parūpēties.

Nu labi, cerams, ka  karikatūrā izspēlētais joks nebūs jāpiedzīvo.

Nu tā, in general.

Bet protams, mana veselība jau atkal nav tas galvenais stāsts, jo kuram tad gribētos lasīt par manām klapatām ar manu vārgo organismu. :) Man katrā ziņā nē, bet īsam ievadam tas der.

Šodien sēžu pie datora lekciju starplaikā, skatos uz lekciju sarakstu un saprotu vājprāta lietu. Pēc nieka mēneša visi šie kursi, kuriem esmu piereģistrējies, būs galā.

Huh? Es taču tikko sāku te mācīties!?

Tāda ir tā sajūta. Bet tik tiešām, Zviedrijas mācību sistēma, kad kursi ir sakārtoti pa blokiem, un eksāmeni pēc katra bloka, ir citādāka. Pēc sajūtām, pēc ātruma, pēc laika. Pēc visa. Un lai jūs zinātu, ka es tiešām nemānos, beigas no mana lekciju saraksta:

Kā jau teicu, eksāmens tieši pēc mēneša (un jā, eksāmens tiešām ilgs 6h, rakstisks problēmu risināšanas pasākums). Un pie reizes arī varu pateikt, ka tur ir redzami praktiski visi kursi, uz kuriem es esmu parakstījies (protams, izņemot arktisko zinātni, bet par to bija atsevišķš [lai kā to vārdu rakstītu, skola bija tik sen] stāsts).

Negribās iedomāties, cik ātras liktos mācības, ja kursi fizikā būtu dalīti kā lielākā daļa citu novirzienu kursi - tiešām pa blokiem (pašreiz teorētiski ir divi kursi divu bloku garumā). Droši vien ļoti. Tāpēc, runājot par mācībām šeit, nāk prātā viens konkrēts vārds:

Dinamika!

Par ballītēm un pasākumiem labāk nerunāt. :) Tur droši vien varētu rakstīt "dinamika++" vai "dinamika^3". Cita lieta, ka man ar apmeklēšanu pēdējā laikā slimības dēļ nedaudz piekliboja, bet par to es apsolīju negauzties.

2011.02.21 @ 11:11 UTC

[2011.02.13] Kiruna, turp un atpakaļ.

Sēžu vilcienā no Bodenas atpakaļ uz Umea. Interneta nav, bet var rakstīt notepadā. Ideju pasvieda mans vācu draugs Sandro. :)

Esmu saķēris kaut kādu kakla šaizi, pēc sajūtām, tāda pati, kā man parasti piemetās. Sāp nevāji, temperatūra vidējas normas robežās (cik nu ar tādu kaklu var būt) pēc sajūtām. Kā tā sanāca? Nez, biju laikam izdomājis, ka nevajag uz 5 dienām Kirunā paņemt līdzi visu savu medicīnisko arsenālu. Kaut gan arī uz Umea es esmu pamanījies nepaņemt līdzi deguna pilienus, t.i., Vibrocilu. Laikam nāksies nobaudīt Zviedrijas medicīnu, ja miegs, ķiploki un tējas nepalīdzēs.

Tā, bet labi, tas gluži nebija tas galvenais, par ko gribēju rakstīt. Ja nu tikai lai ieskicētu, ka tagad varētu būt nīgrs un nedaudz nepriecīgs.

Es atcerējos, ka neesmu neko rakstījis par turpceļu uz Kirunu. Bet tas arī bija kā maziņš piedzīvojumiņš. Tāpēc varētu kaut ko ieskicēt. Tā. Pirmkārt jau kā transporta līdzeklis tika izvēlēts vilciens. Saistībā ar šo, bija interesanta replika no Numerical Methods in Physics pasniedzēja: "You are going with train? Oh, that is like punishing Yourself!" Ha ha. Nu nebija arī tik traki. Bet alternatīvas? Visi lidmašīnas reisi, ko izdevās atrast, no sākuma lidoja uz Stokholmu, tikai pēc tam uz Kirunu. Iespējams rūpīgāk meklējot, varēja tikt pie kādas izdevīgākas maršruta shēmas, apvienojot vilcienu un lidmašīnu. Bet tas tikai laika un ērtības ziņā. Varbūt pat tikai laika. Jo cena bija ļoti ok priekš Zviedrijas transporta (150 SEK / 12 LVL turp un 221 SEK / 17.68 LVL atpakaļ).

Turp braucām ar vilcienu, kas aizveda mūs pa tiešo. Toties tas bija nakts vilciens. Umea vilciens pēc grafika (SWE laiks) atietu 3:42, pienāktu Kirunā 10:22. Pirmais triks bija tāds, ka atverot Zviedrijas vilcienu lapu, pie mūsu pieturas parādās uzraksts, ko iztulkojot ar Google translate, varētu saprast kā "vilciens novirzīts, būs jābrauc ar taksi". Spēcīgi. Nemaz neievēroju, Arta pamanīja. :) Un tik tiešām, stacijā mūs sagaidīja taksis, kas mūs (kādas 6 personas kopā bijām) aizveda uz kaut kādu citu staciju, pilsētā Vannas, Google karte, kādu 30 kilometru attālumā. Nez, vai viņiem tas ir izdevīgāk, laikam jau. Varētu būt, ka vilciens varēja braukt pa citu, īsāku ceļu.

Pats maršruts no Umea uz Kiruna, ja brauktu ar mašīnu, Google karte

Tā kā gultas mums piedāvātas netika, tikām pie parastiem sēžamajiem. It kā ļoti ok, nav ne neērti nekas, bet nu man tādos pagulēt parasti sagādā nelielas galvas sāpes. Un jā, tik tiešām līdz beidzamajai stacijai izdevās pagulēt diezgan nedaudz un sajūta bija diezgan dranķīga. Pārāk nepatika.

Toties braukšana atpakaļ uz Umea izskatās ļoti saulaina. Vilciens atgāja no Kirunas 12:15, braucām līdz apmēram 15:20 uz Bodenu, kur bija jāpārsēžas uz citu vilcienu, kas atiet 17:12. Starplaikā netālu no stacijas atradām kaut kādu vietējo steiku ēstuvi/restorānu, paēdām. Samaksāju gan es 228 SEK / 18.24 LVL, toties varēja paēst nu tik daudz, cik nu gribējās. Un tie, kas zina, cik es ēdu, zina, ka tas ir daudz. :) Interesanta sistēma, ka, var gan tēju/kafiju klāt uzpildīt, kā arī šeit varēja piecept klāt frī kartupeļus. Un ak jā, ūdens kā dzeramais visās vietās (vismaz, kur es esmu bijis) ir par brīvu. Un garšīgas (pat ļoti) arī bija tās pusdienas. Uhh, uzrakstot to latos vien paliek bik šķērmi. Bet nu kādu reizi jau var atļauties arī restorānā ieēst.

Nu ko, jābrauc mājās* un jāārstējās.

*Jāatdzīst, ka māju definīcja tagad ir tāda paplūdusi jau. Pie tam, braucot prom likās, ka Irāniete ir atradusi kādu, kas dzīvos kopā ar viņu vienā istabā (man joprojām liekas, ka tas nav legāli, baigi dīvaini). Kaut kāda sieviete no Pakistānas, studē menedžmenta maģistros. Huh. Man liekas, ka es pajautāšu, vai nav kādas istabiņas brīvas kādā citā koridorī vai ielā.

2011.02.13 @ 22:36 UTC

[2011.02.11] Kiruna, joprojām Zviedrija

Ko tik viens cilvēks neizdarīs, lai nebūtu jāraksta kāds mājas darbs.

Piemēram, ierakstīs kaut ko blogā. :)

Bet tik tiešām, kādu laiku nav nekas rakstīts un ir sakrājušies šādas tādas domas (un arī bildes ir nokopētas no cilvēkiem). Pie tam tagad esmu veiksmīgi nonācis vēl tālākos Ziemeļos. Citējot mūsu kvantu nanoelektronikas profesoru, Umeå is not cold enough for you?! Laikam jau nē. Bet nu beigu beigās, ja jau ir tik daudz pabraukts uz ziemeļiem, kapēc neaizbraukt vēl tālāk? :)

Lai nu kā, pilsētiņa, kurā esmu patlaban, šeku, zemāk:

Google Maps

Un šajā vietā es piedalos vienā jaukā neklātienes fizikas "kursā" (pēdiņās, jo pagaidām un laikam vispār izskatās vairāk pēc atpūtas):

Arctic Science

Kaut kādas šausmas. No manis laikam diez ko labs bloggeris neiznāks, esmu piekusis jau ievadu rakstot. :) Pie tam, šodien iespaidu tik daudz, nezinu vai pat spēšu par visiem saprātīgi uzrakstīt. Nu labi, vismaz sanumurēšu:

1. Radies kaut kāds kopiespaids par pašu Kirunu kā pilsētu;
2. Abisko pilsētas, izmētes centra un kalnu stacijas ekskursija;
3. Pirmā baudāmā Ziemeļblāzmas novērošana, Aurora Borealis (latīniski, protams :) ).

1) Īsumā par Kirunu. Principā jau visu mūsdienās internetā var atrast, bet tik un tā. Pilsētiņa vēl mazāka nekā Umeå, jāsaka gan, ka neizskatās tik draudzīga velosipēdistiem un kājām gājējiem. Slavena ar savām dzelzs raktuvēm, kā arī izpēti kosmosa fizikas jautājumos (IRF), protams, arī tūrisms un Ziemeļblāzma... Ak jā, esam aiz polārā loka, bet ne gluži īstajā laikā, lai piedzīvotu polāro nakti (slaids no ievadlekcijas, Carol Norberg):

Dzīvojam gandrīz visi kursa dalībnieki kopā, nosacītā "skolas" viesnīcā (Info Zviedriski), maksā 250 SEK (apmēram 20 LVL) nakts, vienvietīga, maziņa istabiņa (bet gaumīgi iekārtota un labs aprīkojums), dušas gan kopīgas. Tāpat kā virtuve. Kaut kas līdzīgs kojām. Bet ir interesanti, parasti vakaros visi sapulcējamies, jautrie  cilvēki rauj vaļā kaut kādas spēles, pārējie dara kaut ko savu un izklaidējas vērojot. Vakar bija karaoke vakars (diezgan šķībs, tiesa), šodien - kaut kāda dīvaina paskata spēle.

Un paralēli tam visam vērojam dažu kosmosa mēriekārtu stastistiskos rādītājus, kā arī reālā laika debess kameru (web adrese). Šovakar interesantā kārtā es biju tas, kurš pamanīja sākumu. Pēkšņi visādi citādi melnās debesis kļuva zaļas. :) Visi metās pēc jakām un devās ārā.

Tagad notiek plūstoša pāreja pie punkta nr. 3, pirmā nopietnā Ziemeļblāzma. :) Tipa gribēju būt īss. Ha ha, tur pat govij jāsmejās.

Nu kā jau šajos platuma grādos pienākās, ārā ap -20°C jau bija. Varbūt arī vairāk. Rokas sāp, ja cimdi nav rokās, bet nobildēt kaut ko gribās (pašam foto kameras nav līdzi, bet brīžam var aizlienēt). It kā statistikas rādītāji nebija nekādi spožie, bet izdevās tomēr redzēt ļoti skaistus skatus. Nebija pats trakākais variants (dažnedažādas krāsas, ļoti liela kustība utt.), bet skaistu zaļumu redzēt izdevās... Ir tajā pasākumā burvība!

 

Ko es tajā bildē pa labi daru, labāk nejautājiet. :) Nē nu patiesībā es ieraudzīju, ka top forša bile un ātri ielidoju kadrā. Bija jautri.

Ok, lai arī šodien bijām uz to Abisko vietu, kas arī ir diezgan brīnumaina, par to citreiz. Vēls jau un nevajag šos te rakstus pārāk garus taisīt. Manuprāt, tad tie grūti lasās.

2011.02.11 @ 1:05 UTC

[2011.02.04] Nakts Umeå Universitātē.

Tā.

Dīvains virsraksts? Visticamāk. Bet tik tiešām es šajā momentā atrodos Universitātē pie datora, uz kura man vajadzētu pildīt Ray Tracing uzdevumu. Iemesli nezināmi. Īsti netuvojas ne sesija, ne kaut kādi eksāmeni. Ā, bet viens gan tuvojas, brauciens uz Kirunu. Par to citreiz. Mmm. "staru sekošana". Gandrīz pabeidzu.

Bet iedomājos, ka varētu uzrakstīt par Universitāti (atkal gan bez bildēm, slinkais es).

Tīri feini, viss ir vienu viet, izveidots pēc Amerikas Campus tradīcijām. Un kas ir vēl skaistāk, pārsvarā tiek izmantotas gana modernas tehnoloģijas, studentiem ir ieejas kartes. Un mēs varam tikt iekšā pie datoriem praktiski jebkurā laikā. Atcerējos arī iemeslu - kad tikām pie šitām kartēm, radās ideja, ka vajag vismaz vienu nakti pabūt universitātē.

Gaiteņos gaismas ar kustības detektoriem. Tāda sajūta, ka tiec apgaismots. :) Ah, dažās toletēs arī. Un tas vairs nav tik forši. Pirmo reizi mierīgi tajā telpā uzturoties, tika sagādāts pārsteigums - puff un tumšs. Nācās pamāt kustības detektoram. Nez, kaut kā neesmu paradis uz poda lēkāt, varbūt vajadzētu. Vai arī viņiem vienkārši vajadzēja pagarināt spīdēšanas ilgumu.

Ašā ideja kaut ko te ierakstīt. Principā ir izpildīta. Varbūt ar to arī pietiks. Nav īsti skaidrs, cik skaidrs es spēju būt šādā stundā. Tīri verbāli.

P.S. Laikam šī te lapa īsti pareizi nerāda laiku. Hmm. Tagad ir tieši 2:00 pēc Zviedrijas laika.

Ēst gribās. :)

[2011.01.22] Pirmais starptautisko studentu kluba apmeklējums

Jeb citiem vārdiem sakot - pirmā sestdiena kā ERASMUS studentam. :)

Droši vien jāsāk ar pāris vārdiem par to, kā mūs ievadīja "sociālajā" dzīvē kā ERASMUS vai vienkārši starptautiskos studentus. Stāsts ir tāds, ka ir meitene, vārdā Elin Stenberg, kura strādā Umeå Universitātē par starptautisko koordinātoru, kuras uzdevums ir koordinēt tā sauktās buddy grupas. Grupu ideja ir tāda, ka visi cilvēki tiek sadalīti n-tajās buddy (latviski sakot, draugu) grupās, kurās tiek samesti ar kārtu padsmit līdz pārdesmit starptautiskie un apmaiņas studenti no dažnedažādākām valstīm (un kontinentiem), kā arī salīdzinoši mazāk zviedru studenti, kuri kļūst par šo grupu līderiem (kā jau vietējiem pienākās, viszinošākajiem). Un šo grupu ietvaros (un ne tikai, arī savā starpā, utt) tiek rīkoti dažnedažādākie pasākumi.

Bet nu atpakaļ pie sestdienas, 22. janvāra!

Rīta pusē tā sauktais teambuilding pasākums kopā ar buddy grupas biedriem. Starp dažādām grupām norisinājās sacensības sniega aktivitātēs dažnedažādākās disciplīnās, lai saliedētu savu grupu, paceltu komandas garu. Es nez, ko vēl tam komandbūvēšanas pasākumam vajadzētu spēt. :)

Mēs gan pazaudējām jau pirmajā kārtā, bet pasākums bija interesants. :) Un beigu beigās uzvarēja grupa, kurā lielākoties bija studenti, kam šī visa padarīšana nebija jaunums. Fair fight? Don't care actually.

Tālāk sekoja pirms-ballīte (sākums 18:00 pēc vietējā laika) pie viena no buddy grupas līderiem kojās, grūti salīdzināt, primā ballīte un pirmā ballīte kojās. Nenorāvām jumtu vietai, bet bija ok. Varēja parunāties ar cilvēkiem, uzraut kādu spēli. Vispār (manuprāt) mana buddy grupa tāda mierīga pagadījusies. Te daudzi ceļo starp tām grupām kā sagribās, nepatīk savējā, pāriet uz citu. :) Bet es negribu tā savējos pamest. Tāda nepareiza sajūta. Var jau būt, ka jāmet pie malas un jāiet kaut kur, kur ballējas kā negudri. :))

Apmēram ap 21:50 bijām vakara galvenajā galamērķī:

Vakars naktsklubā REX:

Visas autortiesības rezervēta, REX naktsklubs

Jāsaka, ka vieta iespaidīga. Pašā centrā, varētu būt rātsnams, vai kas tāds. Bet šis izrādās viens no iespaidīgākajiem un populārākajiem pilsētas Umeå izklaides centriem. Kluba mūzika, gan, un modernā ballīšu kultūra - tuc-tuc mūzika mani lēnām nogalina, kur nu vēl fakts, ka pārī dejot tas ir kaut kas dīvains (laikam). Nu labi, nedaudz palēkāju, gāju mājās. Nav man pašapziņa kā māja, lai tik traki censtos pirmajās dienās peldēt pret straumi. :)

Uz fotogrāfēšanu slinks, pašam fotoaparāta nemaz nav (bet ir studiju biedrenei Artai, gan jau kaut kas tiks arī sabildēts). Pieķēru sevi pie domas, ka būtu interesanti, ja man būtu videokamera. Bet par to ir cits stāsts. :)

Šai dienai pietiks.

Pievienots:
Aizmirsu vienu lietu pateikt. Šeit, Umeå, praktiski visas izklaides vietas taisa ciet 2:00! Kas gan tas par ballīšu ilgumu? :) Bet no otras puses, varētu būt ļoti pareizi un prātīgi, nākamā diena vismaz nav iznīcināta. Atkal jau koks ar diviem galiem.

[2011.01.18] Tas nu ir noticis, es esmu prom. ERASMUS

Sveicieni visiem.

Nu jau kādas 3d 17h esmu Zviedrijā, pilsētā Umeå (tiešām izrunā kā Umeo):

Google maps

Braucu prom relatīvi lielā steigā, semestris te jau ir sācies. Latvijā bija jānobeidz LU sesija, darba lietas (nav īsti skaidrs, vai ar tām izdevās), kā arī pavidam vēl nedaudz jāpadejo (nu to nu gan es pats gribēju), kā arī jāmēģina atvadīties no cilvēkiem. :)

Ģimeni satieku bieži, ar to nebija problēmu, no dejotājiem (bet arī tikai savas grupas...) pēc paša iniciatīvas izdevās, manuprāt, ok, no kursabiedriem jau vēl švakāk, cik nu pēc kāda eksāmena, visiem sesija tomēr, bet no korporācijas biedriem, kā arī pārējiem draugiem - pavisam nekā. :( Bet ko padarīs, parasti jau dzīvē tomēr ir tā, ka kāds paliek apbižots.

Tad nu galvenais stāsts ir tāds, ka esmu prom uz semestri apmaiņas programmā ERASMUS, mācos Umeå University. Parastais numurs nav sazvanāms vai citādi sasniedzams, var nemaz nemēģināt, kad beidzot būšu ticis pie SWE numura, tāds tiks uzrakstīts.

Pirmie iespaidi?

Apkārt laikapstākļi ir eleganti, sniegs tik balts un pūkains (jo temperatūra nelēkā virs nulles), ka prieks. Toties uz leju gan jau 6dien dabūjām, ar kārtu -22°C, šitam bik nebiju gatavs, kājas nedaudz juta. Bet paliekošas sekas nejaušās... Couchsurfing ir ļoti labs pasākums (priekš manis - pirmā reize), pirmās dienas padzīvojām pie divām foršām meitenēm, tikām pie pirmajiem ievadvārdiem par šo pilsētu. Tagad jau vairāk vai mazāk pastāvīgā dzīves vieta - kojas -, kuras gan grūti salīdzināt ar LV, jo kojās nav dzīvots, bet varētu teikt, ka ir vienkārši, bet pietiekami. Istaba gan lielāka, nekā mūsu LV dzīvoklī, bet jāņem vērā, ka LV es savā istabā ļoti bieži neuzturējos. Var jau būt, ka šeit būs līdzīgi... Šodien bija pirmā lekcija, likās ļoti ok, Zviedriski nemāku praktiski neko, bet prezentācijas angliski un runājam angliski (izņemot savstarpējās sarunas starpbrīdī, kurās īsti uz sitiena piedalīties tad nu nevar). Pārtikas veikals tuvu (5min ar kājām), vispār pilsētiņa maza, līdz pašam centram ~ 35min ar kājām. Ļoti attīstīta ielu sistēma, gājējiem un velosipēdistiem draudzīga. Autobraucēji nenormāli pieklājīgi. Kā jau pie cilvēkiem. :)) Vispār cilvēki atsaucīgi, pie tam, neesmu vēl saticis nevienu (!!!) kurš kaut cik nemācētu angliski. Vismaz no tiem, kam jautāts. Ar pārtikas veikala pārdevējām nav pārāk daudz runāts, tā pati tudiš-pīp sistēma vien ir. Bet arī šķiet, ka šo to var saprast.

Angļu valoda gan ir jāuzlabo. Uhh. Same old vocabulary size, needs to be enlarged. Big time.

Apmēram tāds ir tas stāsts par mani, droši vien būs jāizveido kaut kāda nebūt sistēma, ar kuras palīdzību es spēšu visus interesentus informēt par to, kas notiek te ar un ap mani. Varbūt būs jāpadodas "varenajai" blogu sistēmai. Bet to vēlāk.

Ar sveicieniem no Zviedrijas! :)

P.S. Pagaidām tā sauktā mājas slimība pilnīgi noteikti nav iestājusies. Un domājot, ka viss ies tikai uz augšu, nez vai arī iestāsies... ;)

Nultais ieraksts

Ir dzimusi jauna interneta lapa:
ugisl.blogspot.com - mans blogs, dienasgrāmata, domu apkopojums... Var saukt kā nu katrs vēlās.

Nelielam ievadam mana motivācija, kāpēc es esmu tur, kur esmu.

Lai arī man pašam tīk uzskatīt sevi par Latvijas patriotu jeb savu tēvzemi mīlošu cilvēku, jau fizikas studiju sākumā bija tāda doma, ka fizikā izglītība ir jāiegūst arī ārzemēs. Bija variants aizbraukt ERASMUS bakalaura studiju laikā - neizdarīju. Kāpēc? Grūti spriest. Likās, ka tā es gauži nodarīšu savai izglītībai.

Nākamais variants - pilntiesīgs maģistra fizikas students kādā ārzemju augstskolā. To es arī nokavēju. Studiju pēdējā semestrī bija ko nodarboties ar bakalaura darba rakstīšanu, es vēl pamanījos atsākt dejot tautas dejas NBS deju kopā "Bramaņi" (diezcik ilgi nenodejoju, bet atmiņas labas). Un tā nu es nokavēju termiņu Skandināvijas valstīm, kur nu vēl par runāt par ASV. Kritērijs studiju izvēlei - vajadzētu ar angļu valodu spēt veikt mācības.

Pēdējais variants - ERASMUS apmaiņas programma, maģistra studijas, tepat LU, 2. semestris. Mūsu fakultāte citos semestros prom vairs nelaiž.  Un kā ar domu, ka "tā es gauži nodarīšu savai izglītībai"? Tā doma izbeidzās tad, kad izglītība nodarīja gauži man jeb neļāva studēt bakalaura 6. semestrī vienīgo kursu, kuru es tā tiešām gribēju.

Tā nu esmu te, un šis gandrīz īsais ievads, cerams, sniedz ieskatu, kāpēc virsraksts satur "Beidzot prom" - tas nav tāpēc, ka nepatiktu Latvija (valsti nejaucam ar valdību un tās politiku), bet gan tāpēc, ka tāda doma sen ir bijusi.

Jāsaka, ka esmu saņēmies šo vietu izveidot tikai nesen, tāpēc varbūt parādīsies kaut kādi ieraksti, kas datēti ar iespaidiem pagātnē, nu un arī droši vien tādi, kas ir svaigāki! :)

Uzredzēšanos visiem un (tiešām) jauku palikšanu!